Morandi

MORANDI it rumāņu deju popa projekts, ko 2004. gadā radīja Marjus Moga (MARIUS MOGA) (producents/balss, dzimis 1981. gada 30. decembrī, Alba Lubia) un Andrejs Ropčea (ANDREI ROPCEA) (producents).

MORANDI ir akronīms, kas izveidots no „MOGA” zilbei „MO”, kam pievienots „R” no „ROPCEA” un „ANDI”, kas ir Andreja segvārds – no „ANDREI”. Morandi sargeņģeļi ir Marjus Moga (Marius Moga) – viens no visveiksmīgākajiem rumāņu producentiem, komponistiem un izpildītājiem, kā arī Andrejs Ropčea (Andrei Ropcea) un Andreas Stefas (Andreas Stefas). Divi puiši, Marjus un Randi, noīrēja studiju un sacerēja dziesmu „Love me”, nedomājot, ka ieraksts nonāks karstajā rotācijā gan radio stacijās, gan klubos. Tad vēl viņi nezināja, ka šī dziesma kļūs par graujošu hītu un ieņems pirmās vietas Eiropas valstu mūzikas reitingu tabulās. Nākamais solis bija albums „Reverse”, kas tika ierakstīts kopā ar Rumānijas izpildītājiem, kas gozējās topu virsotnēs, tādiem kā Loredana (Groza), Smiley un Alexa U. Arī viņu jaunais singls „Beijo” strauji uzņem apgriezienus. Grupa Morandi ieguva trīs balvas MTV Music Awards (2005) Romā šādās nominācijās „Labākā dziesma”, „Labākais jaunais izpildītājs” un „Labākais dejotājs”. „Love me” – Mīli mani!

MODJO | YANN DESTAL

MODJO ir franču mūziķu Romēna Tranšāra (Romain Planchart ) un Jana Destāla (Yann Destal) duets, kas satricināja visu Eiropu ar savu pirmo singlu „Lady”.

Romēns Tranšārs (Romain Tranchart) ir dzimis Parīzē, 1976. gadā. Viņa sāka aizrauties ar mūziku jau no pirecu gadu vecuma, kad sāka mācīties klavierspēli. Tajā laikā jaunā mākslinieka elki bija Mocarts, Bahs, Debisī un Ravēls. 10 gadu laikā viņa muzikālā gaume mainījās un uz plauktiņa ar kasetēm parādījās tādu grupu kā New Order, Art Of Noise un U2 ieraksti, kā arī kasetes ar džeza mūziku.

Iedvesmu Romēns rada džeza klasiķu Čārlija Pārkera (Charly Parker), Džona Koltreina (John Coltrane), Mailza Deivisa (Miles Davis) un Frenka Sinatras (Franck Sinatra) daiļradē. Drīzumā viņš pārcēlās uz Meksiku, pēc tam uz Alžīriju (11-13 gadu vecumā). Vēlāk viņa ģimene aizbrauca uz Brazīliju, kur Romēns dzīvoja līdz 16 gadu vecumam. Tā, ietekmējoties no Sepultura un Metallica mūzikas, viņš sāka mācīties spēlēt ģitāru un atklāja priekš sevis Bossa Nova. 1994. gadā, jau pēc atgriešanās Parīzē, viņa aizraušanās ar mūziku ieguva pirmās profesionālās pieredzes aprises – Romēns pievienojās rokgrupai ar nosaukumu Seven Tracks, kuras līderis bija Pols De Homēms-Kristo (Paul De Homem-Christo) (pazīstams ar mūziku Buffalo Bunch, kas tika izdota Cri d’Amour records).

Tomēr pēc dažiem koncertiem Parīzes klubos La Loco un Le Rex grupa izjuka. 1996. gadā Romēns aizrāvās ar plašu miksēšanu un kļuva par lielu hausmūzikas piekritēju, ne bez Dj Sneak, Jana Pūlija (Ian Pooley), Deiva Klārka (Dave Clarke), Mood II Swing, Armanda van Heldena (Armand Van Helden) un Daft Punk ietekmes. Tajā pašā laikā Romēns iepazinās ar Janu Destanjolu (Yann Destagnol), un pēc dažiem mēnešiem viņi izveidoja duetu MODJO.

Jans ir dzimis 1979. gadā. Jau agrā bērnībā viņš iemācījās spēlēt flautu un klarneti, bet vēlāk – uz sitaminstrumentiem. Jana veidošanos par mūziķi ietekmēja tādi izpildītāji kā The Beatles, The Beach Boys, Deivids Bovijs (David Bowie).

Vēlāk viņš patstāvīgi apguva klavieru un ģitāras spēli, un 11 gadu vecumā nopirka sev sintezatoru un sāka ierakstīt mūziku. Tas ir laiks, kad viņš sāka interesēties par Aerosmith, Police un Queen mūziku un iemīlēja melnādaino mākslinieku daiļradi. Drīz viņš sāka rakstīt dziesmas un tās izpildīt, kaut pagaidām tikai savu draugu lokā. 1996. gadā, kad Jans sāka spēlēt sitaminstrumentus dažādās grupās, sākās viņa profesionālā mūziķa karjera. Vēlāk Jans iestājās Amerikas Modernās mūzikas skolā Parīzē (slavenās Bērklijas Mūzikas koledžas filiāle), kur pašlaik iegūst klasisko muzikālo izglītību sitamo instrumentu, ģitāras, un basģitāras nodaļās, kā arī mācās profesionāli rakstīt mūziku.

Starp citu, tieši šajā mācību iestādē, 1998. gadā, viņš satika Romēnu, kas pievienojās studijām ģitāras nodaļā. Aptuveni tajā pašā laikā, Romēns ar Vertigo records izlaida sav u pirmo singlu hausmūzikas stilā „What you’re gonna do, baby?”. Kādu laiku pēc tam Romēns un Jans kļuva partneri, kā rezultātā radās projekts MODJO. Viņu mūzika ir populāra gan hausmūzikas, gan popmūzikas cienītāju vidū.

Pirmais kopīgais dueta singls bija deju hīts „Lady”, kas drīz vien tika nodēvēts par „2000. gada vasaras himnu” un triumfāli apceļoja Eiropas visdažādāko radiostaciju ēterus un modernos deju klubus. Tas bija visvairāk pārdotais singls Anglijā, Šveicē, Spānijā un Grieķijā, kā arī ieņēma 1. vietu European Airplay reitingu tabulās. MODJO – pirmā franču grupa, kas jebkad ir ieņēmusi pirmo vietu Britu reitingu tabulās. Hīts „Lady”, kas ieņēma otro vietu Vācijas reitingos ir vienīgais ieraksts, kurš sasniedza tādus rezultātus valstī, kur parasti populārs ir trans vai reivs.

TIMATI

Jūs domājat, ka daudz zināt par Timati? Tik spilgta mākslinieka dzīve ir pilna ar interesantiem momentiem par kuriem ir vērts pastāstīt. Tomēr pirmkārt, īsteniem Timati daiļrades cienītajiem ir sīki jāzina viņa biogrāfija.

Īstais zvaigznes vārds ir Timurs Junusovs. Viņš ir dzimis Maskavā, 1983. gada 15. augustā. Pēc zodiaka zīmes Timati ir lauva, kas arī atspoguļojas viņa raksturā. Mākslinieks ir uzstājīgs un draiskulīgi izaicinošs kā īsts plēsējs! Timurs nav vienīgais bērns ģimenē. Viņam ir jaunākais brālis Artjoms.

Jūs pazīstat Timati pēc viņa mākslinieciskās darbības, pēc kaifīgām un aizraujošām dziesmām, bet paralēli tam zvaigzne vēl nodarbojas ar biznesu. Kopā ar līdzdibinātājiem viņam pieder klubs „Black Club”, restorāns „Black October”, kā arī apģērbu līnija ar viņa personīgo zīmolu – „Black Star by TIMATI”. Hip-hopa zvaigznes ceļš uz slavu un tautas mīlestību nebija vienkāršs. Viss sakās ar projektu VIP 77 (Tima, Pašu, Valters, Deema, Uļa), kuru jūs noteikti atceraties pēc hītiem: „Фиеста”, „Мне нужен ты один”. Tomēr īstā popularitāte pie Timas atnāca pēc „Zvaigžņu fabrikas – 4”. Tieši tur izveidojās „БАНДА” (Tima, Kočetkova Anastasija, Ratmirs Šiškovs, Dominiks Džokers). Jauniešu enerģijas resursi neizsīka arī pēc ZF-4, un 2004. gadā iznāca viņu pirmais albums „Новые люди”. Daudzas no šīs plates dziesmām (tādas kā „Новые люди”, „Плачут небеса”, „Ты нужна мне” un „Банда”) joprojām tiek spēlētas televīzijas kanālos un radiostacijās.

Fanus pārsteidza Timati aktiera spējas, un viņa lomas filmās „Жара” („Tveice”) un serialā „Клуб” („Klubs”) ir vēl viens apliecinājums, ka viņš kā īsts talants, ir talantīgs visā!

QUEST PISTOLS

QUEST PISTOLS — skarba ukraiņu agresīvā popa grupa, kas pazīstama ar savu skandalozo hītu „Я устал”. Trīs provokatoru – Antona, Kostjas un Ņikitas sastavā – ar firmas zīmi „Quest” tiek veidotas nekaunīgas performances: drosmīga deja, neparasti tēli, atklāti teksti un stilīgs humors.

Katrs „pistoļu” priekšnesums pats par sevi ir fetišs. „Lieta nav pīarā! Publika pati piešķīra „kvestiem” sezonas sensācijas statusu”, — tā komentē pazīstamais mūzikas kritiķis Artūrs Gasparjans. Skarbā trīsvienība sāka savu karjeru Kijevā kā šovbalets ar lakonisku nosaukumu „Quest”. Deju kolektīvs, kas Ukrainā ir pazīstams ar saviem neparastajiem iestudējumiem estrādes zvaigznēm, sacēla lielu troksni. Tomēr tas puišiem šķita par maz. 2007. gadā ukraiņu televīzijas programmas „Шанс” ēterā, pirmā aprīļa joku ietvaros, „kvesti” uzstājās sev jaunā ampluā un burtiski „uzspridzināja” ēteru ar dziesmas „Shokin’ Blue „Long and Lonesome Road”” kaverversiju, kuru publika tai pašā mirklī nokristīja par „Я устал”. „Mums ļoti patīk 60-o un 70-o gadu roka izpildītāji, par kuriem mūsdienu jaunatne zina ļoti maz”, stāsta solists Kostja. „Izveidojot kaverversiju tieši dziesmai „Long and Lonesome Road”, mēs mēģinājām atjaunot interesi par labu, kvalitatīvu mūziku, piepildot to no savas puses ar jaunu skanējumu”. „Dziedošo dejotāju” huligāniskais izgājiens, kas gandrīz izvērtās skandālā, no sajūsmināto televīzijas skatītāju puses, kuri atdeva 60 000 sms-balsis par jaunizceptajiem „Quest Pistols”, tika uztverts uz „urrā”. Kopš tā brīža trio ieguva milzīgu popularitāti ne tikai Ukrainā, bet arī Krievijā.

Viņus aicina fotografēties elitāros žurnālos (Hello, Cosmopolitan), viņu antiglamūros izgājienus „dzeltenā” prese atspoguļo uz savām vāku lappusēm („Жизнь”, „Твой день”). Viņiem jautā, kā viņi guva panākumus, saglabājot sevi? Tomēr līdz galam „kvestu” veiksmes formula ir zināma tikai kolektīva direktoram un producentam Jurijam Bardašam. Krievijā un Ukrainā „Quest Pistols” pārliecinoši uzņem apgriezienus.

Singlus „Я устал”, „Дни гламура” un „Для тебя” aktīvi atbalsta abu valstu radiostacijas un televīzijas mūzikas kanāli („Русское радио”, „Европа +”, MTV, Mуз-ТВ). Mūsdienu popa elku debijas plate „Для тебя” jau ir ieguvusi platīna statusu. Galvenais singls „Я устал” ir pati lejupielādētākā dziesma Internetā. „Grupa „Quest Pistols”, kas kādreiz radās no šovbaleta „Quest” dalībniekiem, zibenīgi iekaroja visas mūzikas reitingu tabulas un ieguvu veselu armiju pielūdzēju,” raksta pats lasītākais laikraksts „Комсомольская правда”.

„Quest Pistols” popularitātes unikālais fenomens ir ietverts materiāla pasniegšanas ekskluzīvajā manierē. Antons, Kostja un Ņikita ir īsti šovmeņi, kas pārvērš katru iznācienu pie publikas par sensacionālu performanci: izpildot šamaņu deju, viņi apmētā publiku ar tualetes papīru un dāvina meitenēm rozes.

„Pistoles” ir spontāni un nav paredzami. Viņi nelīdzinās pierastajai šovu un glamūra pasaulei, bet uzstājas pret to — tā ir kārtēja pļauka sabiedrības gaumei. „Quest Pistols” mākslinieciskajos plānos ietilpst šokēt „Eirovīzijas 2009” publiku ar saviem priekšnesumiem.

SMYSLOVYE GALLJUCINACII, RU

Īsa grupas „Смысловые галлюцинации” vēsture

(Visa patiesība par nepatieso)

1989. gada 21. augusts – grupas dzimšanas diena. Tajā pašā dienā arī radās nosaukums „Смысловые галлюцинации”.

Tā bija pirmā, masveidā iemīļota, vietējā grupa, kas savā daiļradē aktīvi apvienoja roku un elektronisko mūziku un kurai piemita neapšaubāms talants radīt kompozīcijas un piedāvāt klausītājam ritmu, kas neapšaubāmi bija interesantāks par banālajām mīlas ziņģēm disko ritmā. Grupa bez īpaša patosa un izrāvieniem turas „intelektuālā” roka? popa? rāmjos, netuvinoties „melnajam” slānim. „Глюки” izsauc asociācijas drīzāk ar „Garbage” (bez Širlijas) un pat ar „Depeche Mode” (plus ģitāra), bet nepavisam ne ar krievu roku. Tomēr pielūdzēju armija ir tāda, ka vārdiem neaprakstīt…

„Mēs spēlējam popmūziku”, – ne reiz vien to ir teicis Sergejs Bobuņecs, kad „Глюки” tika apvainoti par „smukumbūšanu” un „popsīgumu”. Nevajadzētu gaidīt no šī albuma rēcošu ģitāru skaņas vai moralizējošus tekstus. Tā ir vienkārši grupa „Глюки” visā savā krāšņumā. Viņu teksti ir vienkārši kā Bubas smaids un drūmi kā paģirains rīts. Saprotiet, – paģiras ir pārejoša parādība, tomēr vienalga nedaudz moka vainas sajūta un apkārt viss šķiet pretīgs un ļauns. Tomēr tas ir pārejoši. Interesanti, ka visas šīs atklāsmes pavada praktiski tas, ko uzskatam par disko mūziku: sapņaini taustiņinstrumenti un sintezatora smeldzīgās melodijas, kas pilnībā atbilst grupas „Now” dziesmām 80-o gadu vidū vai „Depeche Mode” mūzikai albumos vēlākā periodā. Tomēr skaņas „fiškas” īsti var izbaudīt tikai tad, kad uzmanība netiek pievērsta grēksūdzes cienīgajiem tekstiem. Buba saka, kas šis albums ir sanācis daudz optimistiskāks nekā iepriekšējais. Laikam šeit domāta dziesma „Первый день осени”, kuras varonis tomēr izvēlas mīlestību.

„Смысловые Галлюцинации” ir īpaša grupa. Pirmkārt, tādēļ, ka nāk no Jekaterinburgas. No tās pašas pilsētas, kas piešķir saviem mūziķiem liriskas noskaņas un viņu tekstiem – jēdzienisku krāšņumu. „Глюки” ir komanda, kurā valda vesels noskaņu karnevāls: romantika un bufonāde dzīvo plecu pie pleca, skumjas un prieks strauji mainās vietām…tas ir sverdloviešu garā – pat ļoti.

Grupa Infiniti

Grupa „Infiniti”, kas ir „Zelta gramafona 2008” laureāts, sāka savu darbību tālajā 1999. gadā. Līdz 2006. gadam grupa saucās „Чёрное и Белое”.

Pirmie grupas ieraksti radās jau tad, bet uzstāšanās koncertos vēl bija aiz kalniem. Mērķtiecība un milzīgais mākslinieciskais potenciāls palīdzēja kolektīva dalībniekiem, – vokālistei Maltai un skaņu producentam Kutuzovam Aleksejam (DJ Alex), darboties līdz pat šim brīdim un izlaist vairākus veiksmīgus hītus, tādus kā „Я чужая” , „Лето с тобой, „Немая слеза” u.c.

Tomēr īsti populāra grupa „Infiniti” kļūst tikai pēc superhīta „Где ты” iznākšanas. Šis ieraksts ir grupas vizītkarte! Jāsaka, ka dziesma „Где ты” tika uzrakstīta 2002. gadā, bet tajā laikā tā arī neatrada savu auditoriju. Veiksmīgs šai dziesmai bija 2007. gads, kad ieraksts tika atskaņots visā Melnās jūras piekrastē un tālāk – visā plašajā Krievijā, aizskanot arī līdz tuvajām ārzemēm. 2007. gada oktobrī kompozīcija „Где ты” iekļūst radiostacijas DFM (Maskava) apritē.

Kopš 2004. gada grupa „Infiniti” veiksmīgi sadarbojas ar Murzinu Denisu no projekta „D.I.P.project” (Novosibirska).

Grupa „Infiniti” ir ieguvusi visprestižāko Krievijas balvu – „Zelta gramafons”.