SMYSLOVYE GALLJUCINACII, RU

Īsa grupas „Смысловые галлюцинации” vēsture

(Visa patiesība par nepatieso)

1989. gada 21. augusts – grupas dzimšanas diena. Tajā pašā dienā arī radās nosaukums „Смысловые галлюцинации”.

Tā bija pirmā, masveidā iemīļota, vietējā grupa, kas savā daiļradē aktīvi apvienoja roku un elektronisko mūziku un kurai piemita neapšaubāms talants radīt kompozīcijas un piedāvāt klausītājam ritmu, kas neapšaubāmi bija interesantāks par banālajām mīlas ziņģēm disko ritmā. Grupa bez īpaša patosa un izrāvieniem turas „intelektuālā” roka? popa? rāmjos, netuvinoties „melnajam” slānim. „Глюки” izsauc asociācijas drīzāk ar „Garbage” (bez Širlijas) un pat ar „Depeche Mode” (plus ģitāra), bet nepavisam ne ar krievu roku. Tomēr pielūdzēju armija ir tāda, ka vārdiem neaprakstīt…

„Mēs spēlējam popmūziku”, – ne reiz vien to ir teicis Sergejs Bobuņecs, kad „Глюки” tika apvainoti par „smukumbūšanu” un „popsīgumu”. Nevajadzētu gaidīt no šī albuma rēcošu ģitāru skaņas vai moralizējošus tekstus. Tā ir vienkārši grupa „Глюки” visā savā krāšņumā. Viņu teksti ir vienkārši kā Bubas smaids un drūmi kā paģirains rīts. Saprotiet, – paģiras ir pārejoša parādība, tomēr vienalga nedaudz moka vainas sajūta un apkārt viss šķiet pretīgs un ļauns. Tomēr tas ir pārejoši. Interesanti, ka visas šīs atklāsmes pavada praktiski tas, ko uzskatam par disko mūziku: sapņaini taustiņinstrumenti un sintezatora smeldzīgās melodijas, kas pilnībā atbilst grupas „Now” dziesmām 80-o gadu vidū vai „Depeche Mode” mūzikai albumos vēlākā periodā. Tomēr skaņas „fiškas” īsti var izbaudīt tikai tad, kad uzmanība netiek pievērsta grēksūdzes cienīgajiem tekstiem. Buba saka, kas šis albums ir sanācis daudz optimistiskāks nekā iepriekšējais. Laikam šeit domāta dziesma „Первый день осени”, kuras varonis tomēr izvēlas mīlestību.

„Смысловые Галлюцинации” ir īpaša grupa. Pirmkārt, tādēļ, ka nāk no Jekaterinburgas. No tās pašas pilsētas, kas piešķir saviem mūziķiem liriskas noskaņas un viņu tekstiem – jēdzienisku krāšņumu. „Глюки” ir komanda, kurā valda vesels noskaņu karnevāls: romantika un bufonāde dzīvo plecu pie pleca, skumjas un prieks strauji mainās vietām…tas ir sverdloviešu garā – pat ļoti.

Grupa Infiniti

Grupa „Infiniti”, kas ir „Zelta gramafona 2008” laureāts, sāka savu darbību tālajā 1999. gadā. Līdz 2006. gadam grupa saucās „Чёрное и Белое”.

Pirmie grupas ieraksti radās jau tad, bet uzstāšanās koncertos vēl bija aiz kalniem. Mērķtiecība un milzīgais mākslinieciskais potenciāls palīdzēja kolektīva dalībniekiem, – vokālistei Maltai un skaņu producentam Kutuzovam Aleksejam (DJ Alex), darboties līdz pat šim brīdim un izlaist vairākus veiksmīgus hītus, tādus kā „Я чужая” , „Лето с тобой, „Немая слеза” u.c.

Tomēr īsti populāra grupa „Infiniti” kļūst tikai pēc superhīta „Где ты” iznākšanas. Šis ieraksts ir grupas vizītkarte! Jāsaka, ka dziesma „Где ты” tika uzrakstīta 2002. gadā, bet tajā laikā tā arī neatrada savu auditoriju. Veiksmīgs šai dziesmai bija 2007. gads, kad ieraksts tika atskaņots visā Melnās jūras piekrastē un tālāk – visā plašajā Krievijā, aizskanot arī līdz tuvajām ārzemēm. 2007. gada oktobrī kompozīcija „Где ты” iekļūst radiostacijas DFM (Maskava) apritē.

Kopš 2004. gada grupa „Infiniti” veiksmīgi sadarbojas ar Murzinu Denisu no projekta „D.I.P.project” (Novosibirska).

Grupa „Infiniti” ir ieguvusi visprestižāko Krievijas balvu – „Zelta gramafons”.